Arta Ģiga, VKKF Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
“Filmu nozarē 3. konkursā saņemti 88 pieteikumi par vairāk nekā 832 999 eiro. Varējām atbalstīt 39 projektus par 182 661 tūkstošiem eiro.
Projekti iesniegti mācību atbalstam, radošajām stipendijām, radošajiem braucieniem, filmu scenāriju rakstīšanai, jau uzrakstītu scenāriju attīstīšanai filmās, filmu ražošanai visās tās stadijās, izplatīšanai, izrādīšanai, izglītojošiem un pētniecības projektiem un festivāliem.
Konkurss bija ļoti grūts, daudz ļoti kvalitatīvu projektu un maz sadalāmās naudas.
Atbalstījām Tāļa Āboliņa maģistra studijas skaņu režijā, vairāku producentu un kino kritiķu braucienu uz Berlīnes kino festivālu, Alises Zariņas uzturēšanos Parīzes radošajā rezidencē un Ievas Norveles apmācības intimitātes koordinatoru kursos.
Atbalstījām 5 jaunu filmu scenāriju tapšanu - tai skaitā scenāriju Ginta Zilbaloža jaunajai animācijas filmai, 4 dokumentālo filmu attīstīšanu, piešķīrām finansējumu dokumentālās filmas par Valmieras teātri (Mūsu mājas stāsts) pabeigšanai - tai pirmizrāde gaidāma jau decembrī.
Turpinām finansēt animācijas filmas “Alberta smaids” attīstīšanu un uzsākām atbalstīt mākslinieka Vladimira Leščova jaunās animācijas īsfilmas ražošanu – vienīgo projektu, kura realizāciju plānots atbalstīt pilnā pieprasījuma apmērā (Eur 30 000), finansējumu piešķirot vairākos posmos.
Ar KKF atbalstu iznāks divas grāmatas - par Gunāra Baloža pieredzi kino un Laura Gundara grāmata par Vari Braslu.
Atbalstījām vairākas ar kino procesiem saistītas aktivitātes - īsfilmu festivālu 2Annas, analogā kino skolu AnalogLab , sabiedrisko organizāciju aktivitātes un kino izplatītāju darbu.
Kolēģus, kuri saņēma noraidījumu šajā konkursā, aicinu turpināt strādāt pie iesāktajiem projektiem un piedalīties nākamajos VKKF konkursos. Ja kā noraidījuma iemeslu redzat “mazāk aktuāls konkursa kontekstā”, tas nozīmē, ka jūsu projektam nav pieticis naudas, bet nekādā gadījumā ne to, ka pats projekts nav aktuāls.”
Atbalstītie projekti: šeit.
Ieva Struka, VKKF Starpdisciplināro projektu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
"Šajā konkursā atbalstīti 28 no 66 iesniegtajiem projektiem, par kopējo summu 105 354 eiro (pieprasītā kopsumma bija 395 989 eiro).
Komisija, izvērtējot pieteikumus, varēja atļauties atbalstīt projektu īstenošanu tikai 27% apjomā no pieprasītās summas, tomēr skaidri redzamas prioritātes:
Izšķiroties starp diviem līdzvērtīgiem/radniecīgiem projektiem, priekšroka dota tādam, kas precīzi spēj definēt gan mērķus, gan procesa gaitu, gan iecerēto auditoriju.
Lielākie trīs piešķīrumi:
a) "Atskatoties uz "Kalāčojumu". Izstāde un publiskā programma" – no pieprasītajiem 36 tūkstošiem eiro piešķirti 20 251 eiro.
2025. gada sezonā “Kalāčos” iecerēts radīt starpdisciplināru izstādi, balstoties uz atskatu par 1995. gada izstādi. Izstāde atgriezīsies pie sarunas par mākslas decentralizāciju, procesu, vietu, meklējot saskarsmes punktus ar Veidenbaumu, viņa radošo mantojumu, muzeju, mākslu, mentālo un gara dzīvi. Vai šodienas māksla un citi radošo jomu veikumi uzdod tādus pašus jautājumus kā pirms 30 gadiem, vai aktuāli kļuvuši citi? Kas ir mainījies?
1995. gada izstādē piedalījās tolaik jaunie mākslinieki Ieva Iltnere, Aija Zariņa, Sandra Krastiņa, Ēriks Božis, Jānis Mitrēvics, Juris Putrāms, Kristaps Ģelzis, kā arī dzejnieki un mūziķi, 2025. gadā tie būs Andris Breže, Ēriks Božis, Madara Gruntmane, Kārlis Vērdiņš, Andris Eglītis, Anda Lāce, Linda Boļšakova, Haralds Matulis.
b) Skaņas dienas 2025, kas saņems 11 tūkstošus no pieprasītajiem 15 000 eiro.
“Skaņas dienas” apvieno tādas disciplīnas kā elektroniskā mūzika, vizuālā un skaņu māksla. Festivāls notiks no 2025. gada 22. aprīļa līdz 27. aprīlim Liepājā, RTU Liepājas akadēmijas Mākslas Pētījumu laboratorijā MPLab un kultūrvietā "Tipogrāfijas kvartāls".
c) Sarunu un darbnīcu cikls "Iekļaušana laikmetīgajā kultūrā". Pietura Dienvidkurzeme, kam piešķirti 8 000 no nepieciešamajiem 11 330 eiro.
Darbnīcu mērķis ir reģiona iedzīvotājiem parādīt, kā dažādi mākslas veidi, piemēram, laikmetīgā deja, performance, jaunie mediji, literatūra var kalpot par veidu, lai paustu savu viedokli un vajadzības plašākam sabiedrības lokam. Arī attālākas kopienas reģionos (100+km no galvaspilsētas un profesionālās kultūras piedāvājuma), īpaši cilvēki ar invaliditāti, drīkst būt aktīvi un iesaistīties sabiedrības procesos caur mākslu un ienākt profesionālajā laikmetīgajā mākslā."
Atbalstīto projektu saraksts: šeit.
Arta Vārpa, Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
Vizuālās mākslas nozares 3. projektu konkursā tika saņemti 169 projektu pieteikumi par kopējo summu 107 1478 eiro.
Atbalstu guva 70 projekti par kopējo summu 292 091 eiro. No tā secināms, ka pilna apmēra vai daļēju atbalstu šajā konkursā bija iespējams sniegt 41% iesniegto projektu.
Atbalstītie projekti: šeit.
Inese Baranovska, Dizaina un arhitektūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
"2024. gada 3. projektu konkursā bija iesniegti 53 projekti par kopējo summu 405 190 eiro. Atbalstīts tika 31 projektu pieteikums par kopējo summu 117 415 eiro. Daļēju vai pilnīgu atbalstu guva aptuveni 58% no iesniegtajiem projektiem, kas ir relatīvi apmierinoši, vērtējot iesniegto projektu kvalitāti un daudzumu, kā arī domājot par kopēju abu nozaru “eko sistēmu”.
Starp iesniegtajiem projektiem lielākais īpatsvars bija dizaina jomai, kā arī arhitektūras un dizaina pētniecībai, izglītības projektiem, speciāliem izdevumiem, izstādēm un portāliem. Atbalstu guvušie arhitektūras un dizaina jomas projekti skaitliski ir līdzsvarā.
Radošo stipendiju pieteikumos pēdējos konkursos dominē modes dizaina nozare, diemžēl ne visi projekti ir kvalitatīvi sagatavoti, trūkst konkrētības mērķu un uzdevumu formulējumos, nav pievienotas pārliecinošas ieceru skices u. tml. Piešķirtas 3 mācību stipendijas un14 stipendijas radošajam darbam; jāatzīmē, ka daļa stipendiju ir mazākas par pretendentu prasītājām summām, tomēr centāmies iespēju robežās sniegt atbalstu studijām, nozīmīgiem pētniecības projektiem un radošām iecerēm.
No pieteiktajiem organizāciju projektiem visnozīmīgāko atbalstu guvuši pieci: Baltijas stikla izstāde “Slāņi” (15 000 eiro), 40. Starptautiskais modes festivāls RĪGAS MODES NEDĒĻA (12 000 eiro), Latvijas keramikas karte (8 000 eiro), podkāsts “Misija Latvietis” (7 000 eiro) un izstāde “Birkerts. Bibliotēkas. Gaismas” (7 000 eiro). Priecājamies par kvalitatīvi sagatavotiem izglītības projektiem, kas būs pieejami ne tika Rīgā, bet arī reģionos.”
Atbalstītie projekti: šeit.
Lauma Mellēna Bartkeviča, VKKF Skatuves mākslu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
“2024. gada 3. konkursā Skatuves mākslās tika iesniegti kopskaitā 75 projekti par kopējo summu 623 558 eiro, taču sadalāmā summa bija tikai 115 134 eiro, līdz ar to veidojas nesamērīga pieejamā finansējuma proporcija, nesasniedzot pat 20% no kopumā pieprasītā.
Konkursā tika atbalstīti 24 projekti, līdzekļus atvēlot gan mācību stipendijām ārzemēs, prioritāri pēctecībā atbalstot tādus stipendiātus, kuriem šis ir noslēdzošais mācību posms; gan jaunradei (radošās stipendijas un jauniestudējumi) un kvalitatīva skatuves mākslas piedāvājuma pieejamībai reģionos, iespēju robežās līdzfinansējot viesizrādes, jauniestudējumus un pasākumu norisi ārpus galvaspilsētas - Aizputē, Rēzeknē, Liepājā un Cēsīs.
Lielāko līdzfinansējumu saņēma “KVADRIFRONA” iestudējums “Ludzas kadriļa”, VII Baltijas Baleta konkurss un laikmetīgās dejas programma “HOROS” Aizputē. Proporcionāli atbalstīti centralizēti iesniegtie jauno un topošo skatuves mākslinieku pieteikumi LKA projektā “JAUNIE NĀK!” un Horeogrāfijas asociācijas jaunrades skiču vakars “Free to fail”. Atbalstīts viens radošais brauciens, divas rezidences, piešķirts līdzfinansējums sešām mācību stipendijām piecu maģistrantūras un vienu bakalaura studiju pabeigšanai Eiropā un ASV.
Daļā atbalstīto projektu līdzfinansējums piešķirts tikai atsevišķu tāmes punktu segšanai. Vairāki iesniegtie projekti noraidīti 2024. gada 3. konkursa ierobežotā finansējuma dēļ, ekspertu komisijai aicinot iesniedzējus piedalīties 2025. gada 1. projektu konkursā (atbilstoša atzīme atteikuma vēstulē).”
Atbalstītie projekti: šeit.
Ilze Medne, Mūzikas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
"Mūzikas nozarē 2024. gada 3. projektu konkursā tika iesniegti 175 projekti par kopējo summu 1 226 255 eiro. Ar pilnu pieprasīto finansējumu atbalstīti 32 projekti, ar daļēju - 51 projekts par kopējo summu 335 017 eiro jeb vidēji 27% no prasītā.
Lielākais finansējums piešķirts mūzikas festivāliem:
- JVLMA Mūsdienu mūzikas festivālam "deciBels"- 13 000 eiro,
- festivālam Saxophonia - 11 423 eiro,
- festivālam Windstream - 10 189 eiro,
- Liepājas Simfoniskā orķestra projektam "Latviešu atskaņotājmāksla" - 10 133 eiro,
- koncertciklam „Ziemas kamermūzika” Rīgas Doma kapitula zālē – 8 000 eiro.
Ar daļēju vai pilnu pieprasīto finansējumu prioritāri atbalstīta Latvijas profesionālās mūzikas koncertdarbības pieejamības nodrošināšana Latvijā un skaņu ierakstu izdošana:
- 39 koncertdarbības projekti,
- 12 mūzikas ierakstu un CD/vinila izdošanas projekti,
- 7 konkursi,
- 6 mācību stipendijas,
- 4 radošie braucieni, dalība starptautiskās mūzikas konferencēs un festivālos.
Ar VKKF atbalstu būs iespēja nākt klajā dažādu žanru skaņu ierakstiem, toskait Jāņa Mediņa, Viļņa Šmīdberga un Edgara Mākena mūzikas albumiem, stīgu trio Baltia un Trio Metamorfoze debijas CD un džeza mūziķu Kārļa Auziņa, Toma Rudzinska Artas Jēkabsones, kā arī Latvijas Radio bigbenda jauniem ieskaņojumiem.
Finansējums piešķirts arī interneta mediju darbībai, izdevējdarbībai un Rīgas Pilsētas teātra nošu krājuma sistemātiskā rādītāja izstrādei."
Atbalstītie projekti: šeit.
Gita Lancere, VKKF Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
“2024. gada 3. konkursā tika iesniegti un izskatīti 42 projekti, tostarp 9 fizisku personu iesniegumi, par kopējo summu 187 318 eiro. Atbalstīti tika 24 projekti par kopējo summu 61 804 eiro jeb aptuveni trešdaļa no prasītā.
Ierobežotā finansējuma apjoma dēļ vien 4 projektus izdevās atbalstīt pilnā vai gandrīz pilnā apmērā.
Finansiālajā ziņā daži no lielākajiem piešķīrumi bija saistīti ar grāmatu izdošanu: ar VKKF atbalstu būs iespēja uzsākt darbu pie grāmatas par maskošanās tradīcijām “Starp divām saulēm. Latviešu tradicionālās maskas” (SIA “Aminori”), 4 500 eiro, kā arī noslēgt akadēmiskā izdevumu "Latviešu tautasdziesmas. Sadzīves un ģimenes ieražu dziesmas: Dzīve tautās. Mūža vakars. Bēres" (Apgāds “Zinātne”), finansējot 13. sējuma izdošanu – 4 300 eiro.
Atbalstīti tika arī tradicionālie pasākumi: Starptautiskais masku festivāls, kas šogad notiks Bauskas novadā (Latvijas Folkloras biedrība) – 4 000 eiro un Ģikšu Danču nakts ("Tradicionālās kultūras iniciatīvu centrs "KasTe"") – 4 300 eiro.
Ansamblis “Black Rooster Kapelye” varēs turpināt darbu pie Emiļa Melngaiļa vākto ebreju tautasdziesmu albuma “Vos Mir Zaynen” (Kultūras menedžmenta centrs “Lauska”) – 4 500 eiro.
Viena no nozares prioritātēm ir izglītība tradicionālās kultūras dažādās jomās un dažādos līmeņos, tādēļ tika atbalstīti ar vairāki ar izglītību un pārmantošanu saistīti projekti:
Šoreiz tika atbalstīti arī vairāki danču projekti, un latviešu tradicionālās dejas nākamajā pusgadā ar VKKF atbalstu varēs dejot
Radošās stipendijas ļaus stipendiātiem turpināt apgūt stikla pūšanas tradīcijas pie Līvānu meistara, vākt viensētu stāstus Piebalgā un jūras stāstus Kurzemē, šifrēt senu mīklu kladi, gatavot ziņojumu ICTMD 48. konferencei un pārstāvēt Latviju UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma starpvaldību komitejas NVO forumā.
Komisija lēma daļēju finansējumu piešķirta arī piemiņas vietas ’’MŪŽĪBAS VĀRTI’’ izveidei Meža kapos Latvijas folkloras kustības nozīmīgajiem darbiniekiem Helmī un Dainim Staltiem.”
Atbalstītie projekti: šeit.
Una Sedleniece, Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
"2024. gada 3. konkursā tika iesniegti un izskatīti 179 projekti, tostarp 44 fizisku personu pieteikumi, par kopējo summu 1 124 461 eiro, bet atbalstīt bija iespējams 70 projektu pieteikumus, tostarp 16 fizisku personu ieceres, par kopējo summu 222 328 eiro jeb vidēji vien 20% no prasītā.
Atbalstītie projekti: šeit.