Nozaru ekspertu komisiju priekšsēdētāju komentāri par konkursu rezultātiem
Māra Mellēna, Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
“Tradicionālās kultūras nozarē 3.projektu konkursā bija iesniegti 43 projekti no kuriem, ievērojot nozares prioritātes - nemateriālā kultūras mantojuma kvalitatīva dokumentēšana un izpēte, nemateriālā kultūras mantojuma lietpratēju zināšanu un prasmju tālāknodošana - tika atbalstīti 25 projekti par kopējo summu 67 419 eiro.
Par pilnu summu atbalstīti 10 projekti, daļēju atbalstu saņēmuši 15 projekti.
Joprojām nozarē aktuāla nemateriālā kultūras mantojuma vērtību apzināšana un izzināšana, iedzīvināšana lietojumā un tālāk nodošana, kuru eksperti atbalstīja dažādos veidos:
Starp neatbalstītajiem projektiem bija kvalitatīvi sagatavoti projekti, kuri ekspertiem šķita mazāk aktuāli finansiālo iespēju un iesniegto projektu kontekstā; tie varētu būt iesniedzami nākamajos konkursos. Tāpat bija kļūmes un dēļ iesniegšanas steigā radušās paviršības, un bija arī nozares specifikai neatbilstoši projekti.
Labā ziņa – viss turpinās, tiekamies nākamajos konkursos ar tradicionālās kultūras nozarei būtiskiem un Latvijas lokālo tradīciju daudzveidību atspoguļojošiem projektiem.”
Atbalstīto projektu saraksts: https://ej.uz/23_3_TRK
Kārlis Krūmiņš, Skatuves mākslu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs:
Skatuves mākslu (SM) nozarē pieprasījuma ziņā šis bija gada mazākais konkurss. Kopumā tika iesniegti 77 projekti no kuriem konkursā uzvarēja un finansiāli tika atbalstīts 31 projekts par kopējo summu 157 642 eiro. Šajā sasaukumā SM komisija iespēju robežās cenšas atbalstīt projektus ar augstu piešķīruma procentu, šajā konkursā atbalstot konkursā uzvarējušos projektu pieteikumus vidēji 78% apmērā.
SM ekspertu komisija ņem vērā nozares un konkursā pieteikto projektu dažādību. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka šajā konkursā no 77 projektiem vairāk kā puse pieteikumu bija tieši vai pastarpināti saistīti ar dejas mākslu, un tas atspoguļojas arī konkursa rezultātos.
Šajā gadā SM komisija trim regulāro projektu konkursiem paredzētos līdzekļus dalīja nevienlīdzīgās daļās, pirmajam konkursam atvēlot visvairāk, otrajam un trešajam konkursam paredzot mazāk. Tas saistīts ar SM nozares īpatnību, kurā šāda pieprasījuma specifika ir regulāra. Šāds finanšu līdzekļu sadalījums palīdzēja savstarpēji izlīdzināt un sabalansēt regulāro konkursu pieprasījuma un pieejamo līdzekļu attiecību. Līdzīgs dalījums būs arī nākamajā gadā, par pamatu ņemot pēdējo trīs gadu datus."
Atbalstīto projektu saraksts: https://ej.uz/23_3_SkatuvesMakslas
Ilze Stokmane, Dizaina un arhitektūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
“2023. gada 3.projektu konkursā tika saņemts 61 pieteikums radošu ideju īstenošanai dizaina un arhitektūras nozarē. Pieejamā finansējuma ietvaros nolemts šajā konkursā atbalstu piešķirt 31 projektam, pie tam 12 no tiem atbalstu varēs saņemt prasītajā apjomā un 19 projekti saņems daļēju atbalstu projektos minēto ideju īstenošanai.
Pateicoties VKKF atbalstam tiks veidotas un/vai izrādītas 7 jaunas izstādes, no kurām dāsnāko atbalstu guva Rotu mākslas biedrības izstāde “Skārienjūtīgs”, kas būs skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 2024. gada sākumā. Izstādes sagatavošanai piešķirts prasītais atbalsts scenogrāfijas izstrādei un ekspozīcijas izbūvei, kā arī daļējs atbalsts piešķirts rotu mākslinieku jaunrades darbam, nodrošinot atsevišķi arī radošā darba stipendijas. Interesantas izstādes būs skatāmas arī Daugavpils Marka Rotko mākslas centra telpās, Latgales vēstniecības GORS izstāžu zālē, Kim? galerijā, Latvijas Arhitektūras muzejā, kā arī Rīgas mākslas telpas Lielajā zālē.
Jau pavisam drīz lasītāji varēs iepazīties ar izdevumu par dizaineru un mākslinieku Valdi Celmu, kinētiskās mākslas aizsācēju Latvijā un Baltijā. Izdevumā būs skatāma plaša informācija par mākslinieka daiļradi un viņa veidotajiem darbiem. Tāpat atbalsts piešķirts Liepājas Mākslas vidusskolas simtgadei veltītas grāmatas gatavošanai, kam projekta ietvaros paredzēts veidot saturisko daļu un strādāt pie dizaina noformējuma, lai grāmata varētu tikt izdota līdz 2026. gadam, kad skola svinēs simts gadu kopš tās izveides.
Konkursā atbalsts piešķirts arī četru izglītojošu pasākumu organizēšanai kā arhitektūras tā dizaina jomās. Divi no tiem paredzēti jaunajai paaudzei.
Projektu konkursā atbalstu guva arī ideja par Latvijas dizaina preču zīmes izveidi un ar to saistītajām iedzīvināšanas aktivitātēm, tai skaitā mājaslapas izveidi, kur vienkopus būs skatāma informācija par Latvijas dizaina produktiem, kā arī dizaineriem un uzņēmējiem, kas pie tiem strādā.
Aicinām visus kultūras un dizaina jomas cienītājus sekot līdzi aktuālajiem Latvijas Radio 3 Klasika raidījumiem “Kāpēc dizains?”, kas arī šajā projektu konkursā guva atbalstu jaunu sižetu gatavošanai. Tēmas solās būt interesantas un aktuālas, apskatot dizainu kā starpdisciplināru nozari!
Lai radoši!”
Atbalstīto projektu saraksts: https://ej.uz/23_3_DIA
Una Sedleniece, Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
2023. gada 3. konkursā tika iesniegti un izskatīti 127 projekti par kopējo summu 584 882 eiro, bet atbalstīti tika 80 projekti par kopējo summu 236 185 eiro.
Kopumā projektu pieteikumi bija sagatavoti labā kvalitātē, tomēr konkursā dažādu iemeslu dēļ netika atbalstīti 47 projekti. Daļa noraidīto projektu neatbilda konkursa administratīvajiem kritērijiem, atsevišķos projektu pieteikumos nebija skaidri formulēta ideja un strukturēti izklāstīta realizācijas gaita. Atgādinām, ka kultūras mantojuma saglabāšanas projektos vienmēr ir nepieciešams skaidri identificēt restaurējamā objekta īpašnieku, turklāt saskaņā ar nolikumu projektam jāpievieno arī īpašnieka piekrišanas apliecinājums. Noraidīšanas iemesls bija arī tāmju nepamatotība un aritmētiskā neprecizitāte. Aicinām projektu iesniedzējus būt ļoti vērīgiem un projektu pieteikumus sagatavot ar lielu rūpību. Rekomendējam mērķtiecīgi izvēlēties projektu sadarbības partnerus un pakalpojumu sniedzējus, kuri ir pieredzējuši un izprot kultūras mantojuma specifiku. Diemžēl administratīvu trūkumu dēļ arī šoreiz bija jānoraida arī interesantas un potenciāli atbalstāmas projektu ieceres.
Kultūras mantojuma nozares kārtējos konkursos prioritāri tiek atbalstīta uz rezultātu un plašu pieejamību orientēta kultūras mantojuma izpēte, kas tiek veikta, ievērojot zinātniski pētnieciskā darba prasības, kā arī kultūras mantojuma restaurācija ar mērķi saglabāt oriģinālsubstanci, autentiskumu un kultūrvēsturisko vērtību kopuma radīto noskaņu un attīstīt restaurācijas metodiku, prioritāri atbalstot sabiedrībai plaši pieejamus un īpašnieku līdzfinansētus projektus. Tāpat tiek atbalstīti projekti, kuri veicina sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, izpratni un līdzdalību kultūras mantojuma procesos.
Atbalstīto projektu saraksts: https://ej.uz/23_3_KMA
Edgars Saksons, Mūzikas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs:
"Mūzikas nozarē šajā konkursā tika iesniegti 202 projektu pieteikumi, no kuriem atbalstīti tika 107 pieteikumi par kopējo summu 287 073 eiro.
Vēršam projektu pieteicēju uzmanību, ka turpmāk netiks atbalstītas izdevumu pozīcijas, kurās nekorekti norādīti atlīdzību nodokļu aprēķini, autoratlīdzību izdevumos iekļautas pakalpojumu vai darba līgumu pozīcijas.
Aicinām projektu aprakstos sniegt skaidrojumu par faktiskā projekta vadītāja, kura CV ir pievienots pieteikumam, tiesībām pārstāvēt pieteicēju - juridisko personu - vai aizpildīt datus organizācijas profilā (VKKF projektu sistēmā) par projektu pārvaldību, pievienojot tās personas, kuras ir faktiskie projektu vadītāji.
Joprojām, neskatoties uz regulārajiem atgādinājumiem, tiek saņemti nepilnīgi noformēti projektu pieteikumi, kā arī turpinās pieteikumu iesniegšana pēdējā brīdī, kad kuratoram vairs nav iespēju kvalitatīvi pārlasīt projektus un nepieciešamības gadījumā sazināties ar pieteicēju, lai labotu kļūdas vai pievienotu kādu iztrūkstošu dokumentu. Tāpēc vēlreiz atgādinu – situācijā, kad pieprasījums vairākkārt pārsniedz piedāvājumu, šādi nepilnīgi vai kļūdaini projekti netiks atbalstīti arī turpmāk."
Atbalstīto projektu saraksts: https://ej.uz/23_3_MUZ
Zanda Gūtmane, Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
"Literatūras nozares 3. konkursā vērtēšanai tika iesniegti 157 projekti par kopējo pieprasīto finansējumu 581 519 eiro. Atbalstīti tika 74 projekti par kopējo summu – 209 201 eiro, noraidīti 83 projekti.
Domājot par nozares sabalansētu attīstību, atbalstīti projekti dažādās kategorijās: radošās stipendijas, izdevējdarbība, radošie braucieni, literatūras popularizēšanas un lasīšanas veicināšanas pasākumi, literatūras izplatība medijos, periodikas izdošana. Atbalsta piešķīruma pamatā ir nozares prioritātes un projekta potenciālā kvalitāte, ņemot vērā literatūras daudzveidības nepieciešamību un literatūras pieejamību atbilstoši dažādu sabiedrības grupu interesēm.
Finansiāli un skaitliski lielāko kategoriju 3. konkursā veidoja izdevējdarbības projektu pieteikumi. No 70 izdevējdarbības projektu pieteikumiem atbalsts piešķirts 30 projektiem, kas veido 38% no pieprasītā finansējuma šajā kategorijā. Lielākoties izdevējdarbības projekti atbalstīti pilnā vai nedaudz samazinātā apmērā, izvairoties no līdzekļu piešķīruma sadrumstalotības. Pie lasītājiem nonāks gan latviešu oriģinālliteratūra (dzeja, proza, bērnu un jauniešu literatūra), dažādu žanru literatūras tulkojumi, atsevišķu latviešu klasiķu rakstu izdevumi, jauno autoru pirmās grāmatas, kā arī tādas novitātes kā literatūra vieglajā valodā un grafiskā romāna latviskojums.
Otru lielāko projektu pieteikumu kategoriju veidoja radošo stipendiju, tostarp, radošo braucienu pieteikumi. No 42 pieteikumiem atbalstīti 19 projekti, piešķirot 31% no pieprasītā finansējuma. Šajā kategorijā bija vairāku potenciāli nozīmīgu ieceru pieteikumi, kas nav atbalstīti, jo atbilst starpdisciplinārās (nevis literatūras) nozares specifikai. Turpinās iepriekšējos konkursos vērojamā tendence, ka salīdzinoši maz ir dzejas un prozas lielo formu, akadēmiskas ievirzes ideju pieteikumu, bet joprojām dominē bērnu un jauniešu literatūras ieceru pieteikumi.
Projekti, kuros paredzēta literatūras popularizēšana dažādos medijos, atbalstīti 66% apmērā, tādējādi ļaujot gaidīt turpinājumu gan Latvijas radio 3 “Grāmatu stāstiem”, gan raidījumam “Bronhīts”, gan dokumentālo filmu ciklam “Rakstnieks tuvplānā”. Tāpat salīdzinoši lielu atbalstu saņēmuši lasīšanas veicināšanas un literatūras popularizēšanas pasākumi Latvijas bibliotēkās. No 24 projektiem atbalstīti 16, kuros plānotas tikšanās ar augstvērtīgas literatūras autoriem un fokusēta tikšanās tēma, saņemot 60% no pieprasītā finansējuma.
Atsevišķi tika skatīti dažādi literāri pasākumi visā Latvijā, atbalstot 34% no pieprasījuma. Lielāko atbalstu saņēma starpdisciplināras ievirzes literāro pasākumu cikls Tallinas kvartālā un Latvijas bibliotekāru biedrības cikls “Grāmatas rosina sarunu par aktuālo”. Tas paredz gan lasītāju, gan bibliotekāru iepazīstināšanu ar jaunāko grāmatu iepirkumiem, kas tika nodrošināti iepriekšējā projektu konkursa papildu piešķīrumā nozarei, tādējādi apliecinot lasītveicināšanas un jaunākās literatūras popularizēšanas pasākumu turpinājumu. Vismazāko atbalstu šajā projektu konkursā saņēma literārās periodikas projekti. Cerot uz potenciāliem kvalitātes uzlabojumiem, atbalsts šajā kategorijā sasniedza tikai 8% no pieprasītā finasējuma.
Kopumā Literatūras nozares projekti 3. konkursam bija sagatavoti labā kvalitātē, tomēr joprojām viens no noraidījuma iemesliem ir administratīvo kritēriju neievērošana, neprecīza, nepamatota tāme, dažos – nepilnīga iespēja pārliecināties par potenciālo rezultātu kvalitāti, jo pievienotais teksta fragments ir pārāk īss vai veidots uzmetuma formā. Vairākos gadījumos aicinām šīs nepilnības novērst un iesniegt projektu atkārtoti.
Lai veiksmīga un rezultatīva turpmākā sadarbība!"
Atbalstīto projektu saraksts: šeit.
Maija Kurševa, Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
"VKKF Vizuālās mākslas nozares 3. konkursā tika saņemti 167 pieteikumi, no tiem administratīvi neatbilstoši bija tikai 23. Konkursā ar 263 666 eiro tika atbalstīti 88 pieteikumi.
Paldies visiem par ieguldīto darbu portfolio sagatavošanā. Jūsu darbu atlase un anotācijas ir svarīgs materiāls pieteikuma izvērtēšanā. Izskatot portfolio varam ātri konstatēt profesionalitāti, novērtēt pēdējo gadu aktivitāti un saskatīt potenciālu.
Organizācijām konkursi kļūs arvien sarežģītāki, jo izcilus projektus vēlamies atbalstīt ar iespējami tuvāku finansējumu prasītajam. Laba ideja, korekti sastādīta tāme (bez pārspīlējumiem) un ar piesaistītu pašu finansējumu vai līdzfinansējumu būtu pelnījusi 100% atbalstu.
Lielāks atbalsts vienam nozīmē – mazāks citam. Bet tas ir konkurss, un skarbā konkurencē arī vērtējam.
Paldies visiem, kas akurāti sagatavojuši projektu tāmes. Novērtējam adekvātumu un sastopam arī pieticību. Rūpīgi izskatām projektu tāmes un aicinām būt godīgiem, nepamatoti “neuzpūst” ciparus un uzrādīt projektam iepriekš jau piešķirto finansējumu (gan VKKF, gan Rīgas Domes u.c). Mānīšanās rada aizdomas. Neadekvāti sastādīta tāme ir pietiekošs iemesls projekta noraidīšanai.
Ļoti skumji par vairākiem izciliem māksliniekiem un lieliskiem projektiem, kuri atbalstu nevar saņemt, jo neuzmanības dēļ nav izpildījuši administratīvās prasības, piemēram, pievienotais CV vai portfolio ir svešvalodā. Ļoti žēl. Gaidīsim jūsu pieteikumus nākamajā konkursā.
Un kā vienmēr, atgādinājums – neatlieciet projekta rakstīšanu un iesniegšanu uz pēdējo brīdi. Taupiet savus nervus. Mēģiniet iesniegt nedēļu pirms termiņa."
Atbalstīto projektu saraksts: šeit.
Dāvis Sīmanis, Filmu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs
Šī gada 3. VKKF konkursā filmu nozarē tika iesniegti 103 projektu pieteikumi ļoti plašā kino jaunrades, izplatīšanas un izglītības spektrā. Projektu skaits un kvalitāte acīmredzami atspoguļo nozares dinamisko attīstību un pastāvīgo pieprasījumu veidot novatoriskus kino darbus, kā arī nodrošināt citu kino procesu pēctecību.
Kopējais pieprasītā finansējuma apjoms bija 930 000 eiro, bet tika rasta iespēja pilnībā vai daļēji atbalstīt 50 kino projektus par summu - 240 000 eiro. Konkursa rezultāti raksturo augsto konkurences līmeni nozarē un uzsver šo dotāciju nozīmi.
Starp 50 projektiem, kuri ieguva līdzfinansējumu, izveidojās vairākas kopīgu pazīmju grupas, izgaismojot dažādus kino nozares procesu atbalstu.
Pirmajā grupā ir izglītojoši semināri un lekcijas, piemēram, BAL skolas aktivitātes, kinoteātra Kino Bize piedāvātie un organizētie filmu izrādīšanas un lekciju cikli, kā arī vēsturiski regulāri atbalstītā Kino muzeja iniciatīva “Tas ko tu nedrīksti nezināt”, tādējādi apliecinot visu vecumu sabiedrības kino izglītošanas nozīmi.
Vēl viena ievērojama grupa bija scenāriju rakstīšanas stipendijas, starp kuru saņēmējiem var minēt režisorus Ilonu Brūveri un dramaturģi Evitu Ašerādenu. Veicinot scenāriju rakstīšanu, eksperti vēlējās nozares ražošanas konkursos redzēt lielāku konkurenci starp oriģinālām idejām.
Vēl viena būtiska šī konkursa atbalsta grupa bija animācijas īsfilmu ražošana. Tika uzsākts finansējums studijas “Ausma media” projektam “Sniega diena” un studijas “Rija” projektam “Dzimšanas dienas stāsts”. Šie lēmumi apliecina VKKF finansējuma pieaugošo lomu animācijas atbalstam Latvijā.
Savukārt, pilnmetrāžas dokumentālo filmu ražošanai atvēlētais finansējums vēlreiz apliecina, ka tiek novērtēti reāli cilvēku stāsti un mūsdienu realitātes saturs. Šeit jāuzsver finansējuma turpinājums Renāra Vimbas dokumentālajam darbam “Kara ēnā zied akācijas“, kā arī finansēšanas uzsākšana tādiem projektiem kā Ulda Tīrona “Neaizmirstamās dzīres” un Dzintras Gekas “Pēckara bērni”.
Ievērojamu finansējuma daļa veltīta arī atbalstam festivāliem un filmu izplatīšanai reģionos. Starp tiem var atzīmēt īsfilmu festivālu "2ANNAS" un izplatīšanas platformu "Kino visiem un visur", kuri veicina filmu sasniedzamību un pieejamību cilvēkiem ārpus galvaspilsētas.
Vēl tiks finansēta plaša Latvijas kino industrijas pārstāvniecība Berlīnes kino festivālā.
Kopumā šis filmu nozares finansēšanas konkurss spēja tikai daļēji apmierināt daudzveidīgo projektu klāstu, lai stiprinātu dažādus kino nozares aspektus. Ir skaidrs, ka, lai gan pieprasījums pēc finansējuma ievērojami pārsniedz pieejamos līdzekļus, sniegtais atbalsts ir daudzpusīgs, lai līdzsvarotu tūlītējās nozares vajadzības un talantu attīstību nākotnē.
Atbalstīto projektu saraksts: https://ej.uz/Fil_23_3
Aija Tūna, programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja, par mērķprogrammaas “Latvijas skolas soma” satura radīšana” konkursa rezultātiem:
"Mērķprogrammas “Programmas “Latvijas skolas soma” satura radīšana” konkursā atbalstīti 16 projekti dažādās kultūras nozarēs. Tos īstenojot, paredzēts papildināt kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” saturu skolēniem dažādās vecuma grupās.
Konkursā atbalstīti projekti, kuru pieteikumi pārliecināja, ka rezultātā radītā norise būs gan ar skaidru saturisko vēstījumu, gan aktualitāti un atbilstību izvēlētajam auditorijas vecumam. Tāpat vērā tika ņemta norises veidotāju profesionālā pieredze un spēja nodrošināt norisi skolēniem regulāri.
Jau kopš programmas “Latvijas skolas soma” veidošanas posma, VKKF mērķprogramma bijusi lielisks instruments daudzveidīgu profesionāli veidotu kultūras norišu veidošanai bērniem un jauniešiem, turklāt ne tikai tradicionālā izpausmē. Programmas ietvaros tiek sekmēta arī jaunu formu, tai skaitā mobilo un digitālo kultūras norišu attīstība un ienākšana sabiedrības izpratnē par kultūru. Radošie profesionāļi tiek aicināti domāt arī par to, kā komunicēt ikkatra kultūras piedāvājuma galveno vēstījumu tā, lai pedagogam būtu vieglāk atrast iespējamo saikni ar mācību saturu un sasniedzamajiem rezultātiem. Šiem aspektiem tika pievērsta uzmanība arī izvērtējot šī gada pieteikumus.
Konkursā atbalstīta vairāku teātra izrāžu radīšana. Izrādes sākumskolai veidos neatkarīgā teātra trupa “KVADRIFRONS” un “Dirty Deal Teatro”, Latvijas Leļļu teātris programmas “Latvijas skolas soma” saturu papildinās ar izrādi “Sibīrijas haiku”, kas veidota papīra animācijas tehnikā, savukārt “Istabas teātris” radīs kustību izrādi “Gaiši zilais punkts”. Atkarību un mentālās veselības jautājumus skars Cēsu Mazā teātra izrāde “Ģimene”, režisors Rūdolfs Apse veidos izrādi “STARP/BRĪDIS”, kas jauniešiem palīdzēs atklāt tēmas, kas saistītas ar pieaugšanu un identitātes meklējumiem.
Atbalstīto projektu vidū ir vairākas kultūras norises, kas ļaus iepazīt līdz šim programmā “Latvijas skolas soma” mazāk pārstāvētas kultūras nozares. Dizainera profesiju un dizaina procesus palīdzēs iepazīt dizaina biroja “H2E” veidotā interaktīvā nodarbība, uz kultūru un mākslu no filozofijas skatu punkta aicinās palūkoties biedrība “Tvērums”, savukārt cirka mākslinieki Alīna Kesāne un Valērijs Komisarenko veidos nodarbīblekciju “Cirks kā tavs izpausmes veids”.
Konkursā atbalstīta muzejpedagoģisko nodarbību radīšana, kas taps Ludzas Novadpētniecības muzejā, Rotko muzejā, Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejā, kā arī Ojāra Vācieša muzejā.
SIA “Liepaja Music” vizuāli un audiāli izteiksmīgā un interaktīvā veidā aicinās izzināt baroka, operas, džeza un repa iezīmes, Latgaliešu valodu un komiksu mākslu sākumskolēniem palīdzēs iepazīt biedrības “LgSC” veidotā nodarbība “Sunāns breivoj latgaliski”, izglītojošā nodarbībā ar mākslinieki Andu Kolosovu skolēni varēs sastapties ūdens gleznošanas un folkloras sintēzi.
Konkursam kopumā tika iesniegti 60 projektu pieteikumi.
Atbalstīto projektu saraksts: šeit.
Orests Silabriedis, mērķprogrammas “Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai” konkursa ekspertu komisijas priekšsēdētājs:
“Mērķprogrammas “Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai” konkursa ietvaros saņemti 15 pieteikumi, no tiem atbalstīti 5 pieteikumi par 179 000 eiro.
Latvijas kultūras ainavai šī mērķprogramma ir ļoti būtiska, tā ļauj īstenot lielāka vēriena projektus, kas citādi, iespējams, vispār netiktu iecerēti, kur nu vēl realizēti. Šis bija trešais konkurss, un mēs ar patiku konstatējām, ka konkurence atkal ir vērā ņemama. Tas, protams, apgrūtina komisijas darbu, jo izšķiršanās starp labu un labāku vienmēr ir sarežģīta, taču, no otras puses, šāda konkurence liecina, ka radošie prāti ir pamanījuši iespēju un vēlas izmantot to.”
Atbalstīto projektu saraksts: šeit.
