2025. gada Filmu mākslas 1. konkurss
"Filmu mākslas 1. konkursā iesniegti 78 pieteikumu par 1 035 861 eiro. Konkursā sadalīti 394 148 eiro. Kā redzams, pierasījums četras reizes pārsniedz iespējas. Šajā konkursā vairāki pieteicēji nevarēja piedalīties nodokļu parādu dēļ. Izvērtējot situāciju, redzams, ka lielākā daļa filmu veidotāju ir kārtīgi nodokļu maksātāji un parādi ir nelieli un īslaicīgi. Tāpēc aicinām būt uzmanīgiem un pārbaudīt nodokļu nomaksas statusu pirms iesniegt pieteikumu.
Šajā konkursā lielākais piešķīrums ir Rīgas starptautiskajam filmu festivālam, kas netika atbalstīts Valstiski svarīgo notikumu mērķprogrammā. Kino nozarei RIFF ir svarīgs, būtiski nepārtraukt tā norisi. No festivāliem atbalstīts arī ArtDoc, Analog Lab un 2 Annas.
Atbalstīti nozares profesionāļu pieteikumi dalībai Kannu kino festivālā, mācības pie filmu montāžas lielemeistara Jorgasa Mavropsaridis, kino nozares studijas, 4 jaunu scenāriju tapšana, vairāku dokumentālo un spēles īsfilmu attīstīšana, uzsākta jaunu dokumentālo filmu ražošana - Elzas Gaujas filma par Ingu Baušķenieku, Ievas Ūbeles filma “Emma” un citas. No nozarei aktuāliem projektiem var izcelt Režisoru ģildes rīkoto intimitātes koordinatoru semināru, kas ir būtisks pēc gadījuma ar filmu “Anna LOL”.
Ekspertu komisija aicina šajā konkursā neatbalstītos projektus neatmest un atgriezties ar tiem nākamajos konkursos."
Filmu mākslas 2025. gada 1. konkursā atbalstītie projekti: šeit.
KKF Mazbudžeta filmu mērķprogramma
"2025. gada mazbudžeta filmu mērķprogrammā iesniegti 19 pieteikumi - 5 pilnmetrāžas un 14 īsmetrāžas filmas. Tas liecina, ka nozare nopietni pievērsusies īsfilmu veidošanai, ko, visdrīzāk, ietekmējuši Lietuvas kolēģu panākumi.
Ekspertu komisija izvērtēja pieteikumus un atbalstīja divu pilnmetrāžas un divu īsmetrāžas filmu ražošanu par kopsummu 266 472 eiro.
Tā ar šīs mērķprogrammas atbalstu taps režisora Kristiāna Riekstiņa kriminālkomēdija “Visiem vajag naudu”, ko producē studija “Mima Films” un Oskara Moroza debijas filma “Kristofers un divu pasauļu atslēgas” (Kino F.O.R.M.A). Kristiāna Riekstiņa projekts prezentēts un saņēmis augstu novērtējumu Tallinas kino festivāla industrijas sadaļā Script Pool, universālā stāsta un izvēlētā žanra dēļ tai ir augstas izplatīšanas iespējas ārvalstīs. “Kristofers un divu pasauļu atslēga” ir bērniem domāta filma, kuras ražošanā izmatos mākslīgā intelekta rīkus. Arī šai filmai ir augsts skatītāju intereses potenciāls.
No pieteiktajām īsfilmām eksperti izvēlējās atbalstīt provokatīvo Justīnes Silakaktiņas (Ķīna Tabaka) darbu “Mājas adrese- dzemde”. Šī filma ir gan novatoriska kino valodas ziņā, gan provokatīva saturā. Otrs atbalstītais projekts ir filma no jau skatītāju novērtētā seriāla “Kolektīvs”, kas stāsta par dziesmu svētku dalībniekiem un procesiem. Ar KKF atbalstu taps Jāņa Ābeles īsfilma “Stīgas”, kas stāsta par pirmo mīlestību koklētāju ansamblī.
Visi projekti ir augstas gatavības un pie skatītājiem nonāks šogad un nākamgad."
Mērķprogrammā atbalstīto projektu saraksts: šeit.
VKKF 1. projektu konkurss
"VKKF konkursa pirmajā kārtā Dizaina un arhitektūras nozarē tika iesniegti 89 projekti, kas ir skaitliski vairāk nekā iepriekšējā gadā. No tiem 43, gandrīz puse, ir saņēmuši atbalstu. Kopējā pieprasītā summa bija 521 596 eiro, bet varējām atbalstīt tikai ¼ daļu no prasītā t.i. 129 595 eiro.
Visumā kopējais iesniegto projektu kvalitātes līmenis ir augsts, un ir patiesi žēl, ka daudzus varam atbalstīt tikai ar daļēju finansējumu. Šoreiz 25 % no visu projektu iesniegumiem bija radošās stipendijas – 36 autori (pētnieki, arhitekti, keramiķi, rotu mākslinieki, modes dizaineri). Atbalstu guva 19 pieteikumi, pārsvarā ar stipendijām uz 1, 2 vai 3 mēnešiem, kas vienmēr ir mazāk par prasīto. Atbalstu saņēma dizaineri, kas gatavo jaunus projektus Baltijas Dizaina izstādei “Tactile Baltics” Milānas Dizaina nedēļā 2025.
Atbalstīti Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas projekti, kas fokusējas uz sadarbību starp pasniedzējiem un dizaina vai arhitektūras dizaina studentiem. Ar nelielām summām atbalstīti vairāki akadēmiski un pētnieciski izdevumi.
Priecājāmies par pārliecinošiem un aktuāliem projektu pieteikumiem no reģioniem – “Dizaina dienas 2025” Kurzemē, “Latvijas Laikmetīgā keramikas centra” izstāžu programma Daugavpilī, Latvijas Keramikas asociācijas projekts “Uzdrīksties vairāk!” Siguldā, lekciju cikls “Dizains tuvplānā” Valmierā.
Kā uzticības garants iecerei, finansējums tika piešķirts dizaina un arhitektūras galerijai “Daļa laika”, kas palīdzēs radoši attīstīsies jaunajai kultūrvietai Rīgā. Prieks, ka varējām atbalstīt interaktīvā ceļveža “Ceļojumu soma” izveidi Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA ekspozīcijas iepazīšanai ģimenēm ar pirmskolas un sākumskolas bērniem. Pārliecinošu atbalstu guva nesen Kilograms kultūras balvu ieguvušās Rotu mākslas biedrības izstādes "Skārienjūtīgs" pārnese uz Lietuvas Lietišķās mākslas un dizaina muzeju no 2025. gada aprīļa līdz jūnijam, bet vislielāko atbalstu saņēma Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izdevuma par dizaineru un mākslinieku Valdi Celmu noslēguma posmam (10000 eiro).
Mēs novērtējam dizaina un arhitektūras nozares dalībnieku aktivitāti un priecājamies, ka savu iespēju robežās VKKF var sniegt atbalstu radošai un jēgpilnai attīstībai."
Atbalstīto projektu saraksts Dizaina un arhitektūras nozarē 2025.g. 1. projektu konkursā: šeit.
"2025. gada 1. projektu konkursā VIZUĀLĀS MĀKSLAS nozarē saņemti 217 pieteikumi, kuru kopsumma nedaudz pārsniedza 1 miljonu un 400 tūkstošus eiro.
Ļoti lielā konkurencē atbalstu guva 80 projekti, sadalot 358 131 eiro.
Kā ierasts, ievērojamu daļu – 111 – sastādīja radošā darba stipendiju pieteikumi. Piešķirtas 36 stipendijas. 34 stipendijas – trīs mēnešu darbam, divas – sešiem mēnešiem (Kristaps Ancāns, Ieva Putniņa). Atbalstīti 32% no visiem radošā darba stipendiju pieteikumiem, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējā gada konkursos.
Piešķirtas 4 mācību stipendijas maģistra un doktora studijām Eiropā un ASV, atbalstīti 10 radošie braucieni.
Par nozīmīgākajiem organizāciju pieteikumiem: atbalstīta Rīgas Fotogrāfijas biennāles desmitgades programma NEXT 2025; trīs Latvijas Laikmetīgās mākslas centra projekti (nozīmīgākais atbalsts izstādei “Neiespējamās tagadnes rēgi”, kā arī starptautiskās mākslas kritikas Vasaras skolas 2025 organizēšanai); Laikmetīgās mākslas centrs KIM? guvis atbalstu 3 izstāžu (Jānis Dzirnieks, Sabīne Skarule, Nellija Agasi) sarīkošanai; Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar VKKF atbalstu norosināsies Džemmas Skulmes simtgadei veltīta izstāde; Baltic Analog Lab guva atbalstu paralēlajām ar vizuālo mākslu saistītajām norisēm festivālā “Process”; RIX-C atbalstīta izstāžu programma un paplašinātās realitātes platforma “Simbiotiskās realitātes”;
Turpinām atbalstīt galeriju ASNI (pavasara izstāžu cikls), ISSP izstāžu programmu, galeriju 427, galerijas ALMA nākamās izstādes, TUR telpu, DOM, kā arī biedrības “Neatlaidība” jaundibināto, tikko darbību uzsākušo galeriju “Daļa laika”.
Viena no prioritātēm ir vizuālās mākslas norišu atbalsts Latvijas reģionos: atkārtotu VKKF atbalstu guva šovasar Madonā plānotais festivāls MABOCA, vizuālās mākslas izstāžu programma Venstpils muzejā, izstāde “Studijas” rezidencē Kuldīgā, Valda Buša glezniecības plenērs Ziemeļlatgalē, ārtelpas keramikas galerija “4 metri” Daugavpils cietoksnī, kā arī izstāžu norise “Savvaļā”.
Ar VKKF atbalstu Viļņā, Lietuvas Mākslinieku savienības galerijā norisies Žanetes Liekītes un Sabīnes Verneres izstāde “Bête Noire” savukārt galerija Māksla XO dosies pārstāvēt Latvijas māksliniekus uz Paper Positions mesi Berlīnē.
Ar izdevējdarbību saistīto projektu vidū nozīmīgs atbalsts sniegts apgādā “Dienas grāmata” plānotajai dr. art. Kristīnes Ogles monogrāfijai par gleznotāju Teodoru Paulovicu, savukārt “Neputns” gatavo Laimas Slavas grāmatu “Pēcvārds. Sarunas un zīmējumi” par Borisu Bērziņu. Iznāks arī KUŠ komiska 56. numurs “Black&White”."
Atbalstītie projekti Vizuālās mākslas nozarē 2025. gada 1. konkursā: šeit.
"Mērķprogrammas “Mūzikas un dejas mākslas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana” 2025. gada konkursā saņēmām 53 pieteikumus, no kuriem ar piešķirto finansējumu 120 000 EUR apmērā varējām atbalstīt ar pilnu (15) vai daļēju summu (12) vien 27.
12 pieteikumi atzīti par neatbilstošiem konkursa nolikuma administratīvajiem kritērijiem, un visbiežāk projektā iztrūkusi informācija par izglītības iestādes pēdējo trīs gadu absolventu skaitu, projekta vadītāja vai iesaistīto pedagogu CV, kā arī paskaidrojumu par mūzikas instrumentu cenu, apzinātajiem pārdevējiem un izvēlēto piegādātāju. Mudinājums būtu, nākamreiz gatavojot projekta pieteikumu, pievērst uzmanību šiem punktiem, lai tas nekļūtu par šķērsli jaunu un apmācībai nepieciešamu mūzikas instrumentu iegādei.
Pieprasītais finansējums šoreiz trīs reizes pārsniedza konkursā pieejamā budžeta iespējas, tādēļ pieteikumi tika vērtēti, ņemot vērā iepriekšējo piecu gadu VKKF mērķprogrammā piešķirto finansējumu, kā arī prioritāri atbalstot projektus, kuriem bijis ievērojams pašvaldības līdzfinansējums.
Lielākais finansējums piešķirts:
Lai labi un ilgi skan!"
Atbalstīto projektu saraksts “Mūzikas un dejas mākslas izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes uzlabošana” 2025. g. konkursā: šeit.
**
“Mūzikas nozarē 2025. gada 1. projektu konkursā tika iesniegts ļoti liels skaits projektu - 242 - par rekordlielu kopējo summu 1 557 099 eiro, kas piecas reizes pārsniedz šajā regulārajā konkursā pieejamo budžetu. Ar pilnu pieprasīto finansējumu atbalstīti 32 projekti, ar daļēju - 52 projekti par kopējo summu 320 000 eiro jeb vidēji vien 20% no prasītā. Par neatbilstošiem administratīvajiem kritērijiem atzīti 46 pieteikumi, kuros visbiežāk iztrūkst saskaņojumu ar norises dalībniekiem vai viņu CV, koncertu programmas vai skaidri formulētas projekta norises gaitas.
Ņemot vērā lielo konkursa dalībnieku skaitu, diemžēl netika atbalstīti viena pieteicēja vai vienas koncertprogrammas vairāki pieteikumi. Daļa projektu, kuru īstenošanas termiņu sākums ir pēc šī gada 30. maija, saņēma atteikumu kā mazāk aktuāli, aicinot tos atkārtoti iesniegt 2. regulārajā konkursā.
Atbalstu šajā projektu konkursā saņēma 9 festivāli, 35 dažādu žanru koncerti, 4 muzikāli skatuves uzvedumi, 13 radošās stipendijas un radošie braucieni, 13 mācību stipendijas, 6 konkursi un 4 meistarklases, toskait XVI Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi "Personības partitūra" Siguldā šovasar.
Priecājamies, ka ar VKKF atbalstu taps operdziedonim Kārlim Zariņam veltīta grāmata un Jāņa Ivanova simfoniju jauni nošu izdevumi, turpināsies muzikologa Oļģerta Grāvīša arhīva materiālu sistematizēšana, kataloģizēšana un nāks klajā dažādu žanru skaņu ieraksti: Tālivalda Ķeniņa, Ērika Ešenvalda un Edgara Cīruļa mūzikas albumi, kā arī dueta “Stanislav Yudin & Asnate Rancāne” skaņuplate.
Atgādinājums, ka līdz 28. martam turpinās pieteikumu iesniegšana mērķprogrammā „Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību attīstība un ilgtspēja”, kurā prioritāte ir arī jaunrade un jauna kultūras piedāvājuma radīšana amatiermākslas kolektīviem, kas piedalās Dziesmu un deju svētku procesā, veido savas programmas un pasūtina komponistiem jaundarbus."
Atbalstīto projektu saraksts Mūzikas nozares 2025.g. 1. projektu konkursā: šeit.
"Muzeju nozares attīstības programma" mērķprogrammā tiek atbalstīti akreditēto muzeju projekti, kas sekmē Nacionālā muzeju krājuma izpēti un nodrošina izpētes rezultātu pieejamību plašai mērķauditorijai, izmantojot dažādas muzeja darba formas saskarsmē ar auditoriju, kā arī tādi projekti, kas paredz papildināt muzeju pamatkrājumu ar unikāliem muzejiskiem priekšmetiem. 2024. gadā izskatīšanai mērķprogrammas ekspertu komisijā bija iesniegti 36 projekti par kopējo summu 417 356 eiro. Mērķprogrammā 2025. gadā pieejamais finansējums ir 200 000 eiro, kas tika sadalīts 19 iesniegtajiem projektiem. Ekspertu komisijā darbojās Daina Ratniece (Kultūras ministrija), Evija Smiltniece (Kultūras ministrija), Zane Melāne (Kultūras mantojuma nozare), Una Sedleniece (Kultūras mantojuma nozare) un Aivars Baranovskis (Vizuālās mākslas nozare).
Visvairāk projektu (20) mērķprogrammas konkursam bija iesniegti saistībā ar muzeju pastāvīgo ekspozīciju (vai atsevišķu nozīmīgu izstāžu) atjaunošanu, papildināšanu vai iekārtošanu no jauna. Jaunu pastāvīgo ekspozīciju izveide ir resursietilpīga iecere, tomēr vairumā muzeju pastāvīgā ekspozīcija joprojām ir viena no svarīgākajām muzeju komunikācijas formām darbā ar auditoriju un kalpo kā pamats konkrētā muzeja mērķu un vēstījuma izpratnei. Mērķprogrammā tika atbalstīti 14 ekspozīciju projekti, ieguldot 87% no pieejamā kopējā finansējuma. Vērtējot ekspozīciju projektus, tika ņemts vērā nepieciešamības pamatojums, muzeju pētnieciskā darba kvalitāte, projekta gatavības pakāpe, tāmes pamatotība un, protams, programmas finansiālās iespējas. Nozīmīgākais atbalsts tika piešķirts Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja ekspozīcijas "Kā dzelzceļnieki dzīvojuši, strādājuši un mīlējuši" daļas "Darbā" realizācijai (26 565 eiro), Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas modernizēšanai (25 000 eiro), kā arī jaunas akmens būvdetaļu ekspozīcijas izveidei Cēsu viduslaiku pilī (21 287 eiro) un ekspozīcijas izveidei par Latgales artilērijas pulka vēsturi Jēkabpils vēstures muzejā Krustpils pilī (20 630 eiro). Atbalsts tika piešķirts arī ekspozīciju vai izstāžu izveidei , pilnveidei vai attīstībai Alūksnes novada muzejā, LKA E.Smiļģa Teātra muzejā, Rīgas porcelāna muzejā, Gulbenes muzejā, Baltinavas muzejā, muzejā “Latvieši pasaulē”, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā un Bauskas muzejā.
Pieci projektu iesniegumi paredzēja grāmatu, katalogu citu publikāciju izdošanu, balstoties muzeju krājuma materiālu pētniecībā. Pilnā mērā vai daļēji tika atbalstītas trīs publikāciju ieceres – Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja izdevums “Borhu dzimta Preiļos” (3 840 eiro), mākslas albuma “Ģertrūde Zeile. Piederība” izdošana Latgales kultūrvēstures muzejā (11 300 eiro), kā arī muzeja “Ebreji Latvijā” veidotais izstādes katalogs "Ebreju mākslinieki starpkaru Latvijā" (2 000 eiro). No iesniegtajiem trīs projektiem, kuri paredzēja Nacionālā muzeju krājuma papildināšanu, tika atbalstīti divi – Viļakas muzeja un LKA Rīgas Kino muzeja izvirzītie priekšlikumi. Daļējs atbalsts tika piešķirts arī sabiedriski nozīmīgām aktivitātēm Žaņa Lipkes memoriālā."
"Muzeju nozares attīstības programma" mērķprogrammā 2025. g. atbalstīto projektu saraksts: šeit.
Par 2025. g. 1. projektu konkursu
Kultūras mantojuma nozares 2025.g. 1. projektu konkursā atbalstītie projekti: šeit.
Lauma Mellēna-Bartkeviča, Skatuves mākslu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja
Ziņojums par 2025. gada 1. konkursa rezultātiem Skatuves mākslu nozarē
"2025. gada 1. konkursā Skatuves mākslu nozarē tika iesniegti 84 projekti par kopējo summu 714 157 eiro. Ekspertu komisija, palielinot plānoto 1. konkursa budžetu par aptuveni 40 000 eiro un ievērojot vēsturisko proporciju, ka pirmais konkurss ir finansiāli ietilpīgākais no visiem trim gada konkursiem, nolēma atbalstīt 42 projektus par kopējo summu 216 053 eiro apjomā, līdzfinansējot 30% no pieprasījuma kopējās summas.
Ekspertu komisijas galvenais mērķis ir proporcionāli nodrošināt līdzfinansējumu projektiem dažādos skatuves mākslu žanros un visos ar to attīstību saistītajos procesos. Tomēr projektu neviendabīgas kvalitātes dēļ ne vienmēr izdodas saglabāt līdzfinansēto projektu optimālas proporcijas. Atbilstoši nolikuma prioritātēm līdzfinansēti gan jaunrade teātrī un dejā, gan stimulēta iepriekš uzsāktu projektu pabeigšana, iespēju robežās atbalstīta pētniecība un ar to saistītu izdevējdarbība, viesizrāžu aprite un tālākizglītība.
Teātra jomā atbalstīta četru izrāžu tapšana, visas izrādes ir par sociāli ļoti aktuālām un nopietnām tēmām, veicinot teātri kā refleksijas instrumentu dažādās auditorijās – sadarbībā ar Kara muzeju topošā objektu monoizrāde “Karš kas pārvērta Rondo” par kara pieredzi bērna acīm, KVADRIFRONA laikmetīgā teātra izrāde “Labu vai neko” par nāvi kā episkā teātra notikumu, kur bēres “režisē” pats nelaiķis, mazliet ironiskā, bet dziļā vēstījumā skarot sasāpējušo problēmu par cieņpilnas aiziešanas (ne)iespējām, materiālu cita starpā sakņojot pieredzes apmaiņā ar Hospiss.lv pārstāvjiem. Ekspertu komisija atbalstīja arī izrādes ar darba nosaukumu “Sārtās ribas” (gala nosaukums “Tā ir mūsu kauna vaina”, Dirty Deal Teatro) pabeigšanu, kā arī Latvijas un Lietuvas sadarbības projektu “Lielgabala gaļa”, kura pamatā ir Pāvela Prjažko luga un kas tiks izrādīts Viļņā, Klaipēdā, Liepājā un Rīgā. Izrādē piedalīsies trīs dažādu tautību aktrises – ukrainiete Jevheņija Hladija, kura kopš 2014. gada strādā Viļņas Vecajā teātrī, lietuviete Justina Vanžodīte no Klaipēdas Drāmas teātra un latviete Signe Dancīte no Liepājas teātra.
Dejas jomā atbalstītas kopumā piecas izrādes – viens projekts tiks pabeigts, divi pielāgoti izrādīšanai dažādās Latvijas vietās un taps divi jaundarbi laikmetīgajā dejā – Vladimira Goršantova “Brīvprātīgā verdzība” un Naura Miķeļa Gobas “Es skatos uz sevi”.
Izglītības jomā atbalsts piešķirts gan studiju pabeigšanai (piemēram, Janas Jacukas maģistrantūras pēdējam semestrim Amsterdamā), gan mākslinieku tālākizglītības atbalstam (Ditas Lūriņas laikmetīgā un fiziskā teātra maģistrantūras studijas Tallinas Mūzikas un teātra akadēmijā), atbalstīta arī laikmetīgā cirka mākslas izglītības programma, attīstot arī šo laikmetīgās skatuves mākslas dimensiju.
Kā kvalitatīvs tilts starp studiju un profesionālo vidi šobrīd produktīvi kalpo Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu izrāžu sērijas, tāpēc arī cikls “Jaunie nāk!” jau atkārtoti saņem VKKF līdzfinansējumu. Piešķirtas arī radošās stipendijas dramaturgiem Jānim Balodim un Evartam Melnalksnim, aktrisei Sandijai Dovgānei, laikmetīgās dejas pārstāvjiem Agatei Bankavai, Anastasijai Čornajai un Aigaram Larionovam.
Pētnieciskajā perspektīvā 2025. gada konkursā atbalstīti vairāki projekti dažādās stadijās – jau izdošanas posmā atbalstu saņem ilgi gaidītā grāmata par kustību teātra pionieri Ansi Rūtentālu un monogrāfija par leģendāro aktriski Astrīdu Kairišu, satura radīšanā līdzfinansējam festivāla HOMO NOVUS bilingvālo izdevumu ar Gundegas Laiviņas veidoto koncepciju, kur paredzēts piesaistīt starptautisku autoru kolektīvu (cita starpā Milo Rau, Mītu Varlopu, Hannu Hurcigu u.c.). Teātra zinātniece Edīte Tišheizere saņem radošo stipendiju materiāla vākšanai topošajai grāmatai par Andreju Žagaru.
Atbalstītas arī publiskas diskusijas reģionos, kas veicina domapmaiņu starp nozarē strādājošajiem, institūcijām un vietējām kopienām. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju un budžeta pārdales prognozes, aktuāls ir jautājums par nozares spēju apzināties savas potenciālā ieguldījuma iespējas valsts un sabiedrības drošības stiprināšanā. Visās nozarēs aktuāla ir arī diskusija par tālākizglītības atbalsta saņēmēju atbildību un tās iespējamu regulējumu nolikumā, kas paredzētu nepieciešamību pēc studiju pabeigšanas ārzemēs sniegt ieguldījumu tieši Latvijas skatuves mākslas attīstībā."
Atbalstīto projektu saraksts Skatuves mākslu nozares 2025.g. 1. projektu konkursā: šeit.
"Tradicionālās kultūras nozarē 2025. gada 1. konkursā tika iesniegti un izskatīti 62 projekti, tostarp 10 fizisku personu iesniegumi, par kopējo summu 237 115 eiro, bet atbalstīti tika 28 projekti par kopējo summu 78 647 eiro jeb vidēji aptuveni 30% no prasītā.
Ierobežotā finansējuma apjoma dēļ vien 3 projektus izdevās atbalstīt pilnā vai gandrīz pilnā apmērā: tie bija projekti “Dienvidlatgales novada bērnu un jauniešu folkloras svētki "Kas munā pyureņā?"” (Līvānu novada pašvaldība, 1960 eiro) , “Amatu plenērs Jūrmalā 2025” (Jūrmalas Amatnīca, 2000 eiro) un “Grāmatas “(Ne)redzamās vēstures: Baltijas romi arhīvu fotogrāfijās” izdošana” (LULFM, 8000 eiro).
Tomēr ekspertu komisija kā vienmēr meklēja iespējas, lai atbalstītu iesniegtos projektus kaut daļēji, jo daudzi no tiem ir svarīgi nozares pastāvēšanai un attīstībai.
Finansiālajā ziņā lielākie piešķīrumi šoreiz bija saistīti ar nozarei būtisku grāmatu izdošanu un skaņu ierakstu gatavošanu:
- Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs izdos Aijas Jansones grāmatu "Tamborēšanas māksla Latvijā 19.gs.beigas - 20.gs." (5000 eiro)
- Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts varēs izdot krāšņu starptautiskas komandas veidotu grāmatu: “(Ne)redzamās vēstures: Baltijas romi arhīvu fotogrāfijās”(8000 eiro) un turpināt darbu pie Kr. Barona “Latvju dainu” kartotēkas elektroniskās versijas dainuskapis.lv pilnveidošanas (4000 eiro)
- Kultūras menedžmenta centrs "Lauska" uzsāks darbu pie izdevuma “Sviests 11” (5000 eiro)
Nozares prioritāte ir izglītības veicināšana tradicionālās kultūras dažādās jomās un dažādos līmeņos, tādēļ atbalstīti vairāki izglītības projekti dažādos Latvijas novados:
Ar VKKF atvalstu šogad notiks arī vairāki tradicionālie pasākumi:
- X Latgales stāstnieku festivāls “Omotu stuosti” Preiļos (Preiļu novada pašvaldība, 2500 eiro)
- Latgales podnieku dienas 2025 Lūznavā (Maltas apvienības pārvalde, 1100 eiro)
- Podnieku dienas Ventspilī (Ventspils muzejs, 2700 eiro)
Daugavpils Vienības nams varēs turpināt Tradicionālo prasmju digitalizāciju Tradīciju mājas Viedā galda ekspozīcijas papildināšanai (2700 eiro) un biedrība “Līvo kultūr sidām” turpinās portālā “Livones” atspoguļot lībiešu nemateriālo kultūras mantojumu (3000 eiro)
Mazāk projektu šoreiz bija iesniegti no Zemgales un Sēlijas, tādēļ tos īpaši gaidīsim nākamajos konkursos!"
Atbalstīto projektu saraksts Tradicionālās kultūras nozares 2025. gada 1. konkursā: šeit.
“VKKF Starpnozaru kultūras projektu 1. konkursā tika atbalstīti 41 no iesniegtajiem 103 projektiem par 180 000 eiro, kas veido 29% no pieprasītā finansējuma.
Proporcionāli sadalīts finansējums gan dažādu festivālu norisēm, gan vēsturisku un filozofisku tekstu tulkojumiem un izdevumiem, tostarp filozofijas žurnālam “Tvērums”, gan radošajām stipendijām, gan izstāžu veidošanai, bet lielākais finansējums 18 tūkstošu eiro apmērā tika piešķirts producentu apvienībai “Ziemeļu puse”, kas veidos otrās sezonas raidījumus “Garainis” izrādīšanai Latvijas televīzijā.
Otrs apjomīgākais piešķīrums – 15 tūkstoši eiro - tiek izstādei “Pastaiga cauri laikam. Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā”, kas pievēršas modernā pilsētas dzīves vērotāja tēlam un ko veido divas organizācijas - Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
Trešais – 11 tūkstošu eiro apmērā – Kaņepes Laikmetīgās kultūras centram, kur iecerēta starptautiska konference “Shift + Culture” - Trans Europe Halles 100”. Šī būs otrā TEH konference Latvijā, kas apliecina Latvijas nevalstisko organizāciju un KKC ieinteresētību starptautiskā sadarbībā un to nozīmīgo lomu Eiropas kultūrvietu tīklā.
Visbeidzot 8 tūkstoši eiro piešķirti Rīgas performances mākslas festivāls STARPTELPA."
Starpdisciplināru projektu nozarē 2025. gada 1. konkursā atbalstītie projekti: šeit.
