Starpdisciplināru projektu mērķprogrammā "Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību attīstība un ilgtspēja" šogad bija iesniegti 99 projekti par kopējo summu 1 142 414 eiro. Finansējums tika piešķirts 51 projektam par kopējo summu 450 000 eiro.
Mērķprogrammas mērķis ir stiprināt to kopienu kapacitāti un darbību, kas nodrošina Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto elementu ilgtspēju un attīstību. Mērķprogrammai ir noteikti arī apakšmērķi, kuri uzsver kopienu stiprināšanas nepieciešamību, pieteikumu sagatavošanu nemateriālā kultūras mantojuma Nacionālajam sarakstam un atbalstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstībai, veicinot Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto koprepertuāra nozaru amatiermākslas kolektīvu – koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru un kokļu ansambļu – jaunradi un jauna kultūras piedāvājuma rašanos tradīcijas ietvaros ārpus tradicionālā starpsvētku perioda procesa.
Māra Mellēna, ekspertu komisijas priekšsēdētāja:
"Kopienas stiprināšana kā viena no mērķprogrammas prioritātēm bija rosinājusi dažādu kopienu aktivitāti un aptvēra ļoti plašu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību spektru. Atbalstu pilnā apmērā saņēma projekti: Etnogrāfisko cimdu adītāju kopiena šodien un rīt, Danču tradīcijas Rīgā Nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšana, dokumentēšana un popularizēšana; Atbalsts Gaujas plostnieku amata prasmju saglabāšanai 2024; Pētera Viļumsona pusautomātisko vienpaminas steļļu zināšanu un prasmju tālāknodošana 3; Tautas mūzikas instrumentu pasūtināšana etnogrāfiskā ansambļa "Gudenieku suiti" repertuāra pilnveidošanai; 8. Ieviņa ermoņiku spēlmaņu saiets; daļēju atbalstu saņēma: Vidzemes lībiskās kultūrtelpas aktivitāšu plāna īstenošana; Lībiešu kopienas stiprināšana un atjaunotne, Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā, 3.daļa; Nīcas kultūrtelpas kopienas tikšanās Otaņķos; "Upītes Kultūrtelpas" nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšana, dokumentēšana, popularizēšana un sadarbības veidošana; Danču tradīcija Rīgā: kopienas uzturēšana un attīstība. Daļēji tika atbalstīts sēņošanas tradīcijai veltītais projekts Sēņu birzs un nemateriālā kultūras mantojuma vērtību tālāknodošanai radītais projekts Zvanītāju vasaras skola.
Par Nacionālā Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību saraksta papildināšanu rūpēsies 3 projektu vadītāji sadarbībā ar iesaistītajām kopienām – Sandis Zučiks, aprakstot tradicionālās dejas vērtības, Jānis Kravalis - sagatavojot pieteikumu par nēģu zvejošanas un sagatavošanas tradīcijām Salacgrīvā un Aija Stepanova – sagatavojot pieteikumu par pirts tradīcijām Latvijā.
Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstībai šajā mērķprogrammā prioritāte ir jaunrade un jauna kultūras piedāvājuma radīšana. Bija iesniegts 71 projekts. Pilnā apjomā tika atbalstīti 9 projekti, daļēju atbalstu saņēma 22 projekti. Neliels ieskats jaunrades procesa atbalsta nodrošinājumā - jaunus darbus kora mūzikā radīs Rihards Zaļupe - Mana lūgsna, Pēteris Vasks - Dziesmu vainags, Laura Jēkabsone sadarbībā ar kori Pa saulei, Evija Skuķe sadarbībā ar kori Dziesmu vara u.c., koklētāju repertuāru papildinās projekts Skaņdarbi koklētāju ansambļu Balti un Atbalsis jaunajai koncertprogrammai, bet horeogrāfijas jomu attīstīs projekti Sešas oriģinālhoreogrāfijas Mārupes novada simtgadei; Rīdzinieki dejo cauri gadsimtiem. 1. posms; koncertuzvedums Anna tantes piruete u.c. Vēl kopīgo Latvijas kultūrtelpu bagātinās kora un ērģeļmūzika piejūras baznīcās, Madara Kalniņa 60 gadu jubilejai veltītā oriģinālprogramma korim Mūza un dažādi koncetuzvedumi, piemēram, Kino mūzikas dārgumi -DUBLIS II; Gribas drusku pablēņoties; Stihija: Kamēr... u.c.
Jaunrade būs klātesoša arī koru un deju kolektīvu jubileju svinēšanā un Latvijas dzīvā mantojuma prezentēšanā starptautiskos konkursos. Lai veiksme mērķprogrammā atbalstītajiem projektiem un radītprieks ar mums ik dienu!"
Atbalstītie projekti: šeit.
